KAKTU BALLES MUZIKANTI.

“Ieviņas un vijole” ir stāsts par Vidzemes mūzikas tradīcijām. Albums un tiešsaistes izstāde ļauj iepazīt ermoņiku un vijoles saspēli - audio, vēsturiskās fotogrāfijās un nošu pierakstos. Tā ir deju mūzika, kas ļaudis lauku ballēs priecēja vēl pirms radio. Šāda repertuāra atskaņošana iespējama tieši tagad — pateicoties pēdējo gadu pētījumiem, instrumentu atjaunošanai un spēlmaņu darbam.

“Spēlēt vidzemnieciski - tas ir ar atvēzienu un bezbēdīgu dejas prieku.”
Lauma Bērza specializējas tautas mūzikas izpildīšanā, īpašu uzmanību pievēršot mūzikas un kustības attiecībām. Ar zināšanām plašā vijoles repertuārā no Ziemeļeiropas, Lauma interpretē sava dzimtā novada vēsturiskās dejas.
Lauma Bērza (1992, Smiltene) - vijole, balss

Grupas “Kaktu balles muzikanti” nosaukums un muzikālais stils ir balstīts uz repertuāru, kas tika spēlēts neoficiālās ciema deju ballēs - "kaktu ballēs", kas notika Latvijas ciemos 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē. Varētu teikt: “neoficiālu ciema ballīšu mūziķi". “Kaktu balles muzikantu” repertuārā ir arī dziesmas no visiem Latvijas novadiem, bet lielākoties tiek spēlētas dejas - polkas, valši, marši, reilenderi un figūrdejas jeb danči no Latvijas un Baltijas.

Repertuārs

Grupas “Kaktu balles muzikanti” programma “Ieviņas un vijole” veidota no Vidzemē 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā izplatītām sociālo deju melodijām. Tās skanēja gan publiskos svētkos un ballēs, gan ģimenes un draugu viesībās — dejojot un dziedot ap galdu.
Latviešu Avīzes, Nr.92 (16.11.1901)
No Inčukalna. .. — Kā jau Mārtiņu vakarā - visādiem “Mārtiņiem” tiesība atnākt. Viss gāja pēc šīs dienas kārtības: augšā grieza polkas un reilenderus. Apakšā “Mārči” šķībi, līki bučojās. Divi pat izvērtās par tik lieliem un bīstamiem Mārtiņiem, ka bija jāsasien grožos un jānoliek kaktā.
2025. Gada pavasarī veiktais skaņu ieraksts 12 skaņdarbiem - kā polkas, valši, reilenderi, maršs, polka - mazurka. Avoti - Stelberga, kolekcija, Jurjāna 5. grāmata, lauka pētījumu materiāli un 20. Gadsimta Vidzemes muzikantu vijolnieka Jāņa Straumes un kapelas “Smiltenes spēlmaņi” un Jāņa Ciguža ieraksti. Mūzikai, kas mūs uzrunāja no veco muzikantu repertuāra, pievienojām arī dziesmas, kuras bērnībā apguvām ģimenes un draugu lokā — viesībās, kāzās, bērēs un kapusvētkos.
#NosaukumsTipsIlgums
1Maršs atvadotiesMaršs02:32
2Smiltenes polkaPolka02:29
3Cēsu Rozulas rēlendersReilenders02:36
4Meža balodītisValsis03:47
5Polka BitītePolka02:26
6LēlendersReilenders03:34
7DubultreinlendersReilenders02:11
8Vecā MarijaValsis02:52
9Dažu skaistu zieduValsis02:31
10Polka - mazurkaPolka-Mazurka01:48
11Projām jāietValsis02:23
12Šķirties būsMaršs01:31

Deju veidi

“Tracis piedarbā”
[..] Tad atbrauza ari Repenu Julis no Rīgas, kur gāja, seminārā, viņš bija liels muzikants un kad laida savu vijoli kopā ar ciema muzikantiem, tad kājas nudien nevarēja saturēt uz vietas. Viņš rāva prīmu, Rusiņu Valdis sekundierēja, bet skrodera Peksis ar slotas kātu uz grīdas pasējas. Kas tā bija par jauku muziku! Tādas muzikas nekad vairs neesmu dzirdējis, vai pats vris neprotu tā klausīties. Kalnenu, Muilenu un Vīcenu puiši un meitas tad salasījās Grāvīšu lielajā piedarbā un pie jaukās muzikas grieza polku, valceri un reinlenderi otros svētkos no pusdienas līdz pusnaktij. Meitām muguras kūpēja kā piesērta rija, krūtis cilājās kā rudzu lauks vējā un sejas piesarka kā aporta āboļi rudenī.
Ādolfs Erss, 1927